Labdarība – tas ir īpašs dvēseles stāvoklis. Tā ir nesamierināšanās ar netaisnību, cieņa pret zināšanām, kultūru un mākslu. Šīs vērtības, kā arī emocionālā saikne ar Latviju kļuvusi par iemeslu Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” dibināšanai.

Atbalsts bērnu veselības aizsardzībai
Latvijas un Krievijas kultūras apmaiņas joma
Stipendijas un granti zinātnes jomā

Fondu 2008. gadā izveidojuši Pēteris un Jeļena Aveni, par fonda prioritātēm izvēloties atbalstu bērnu veselības aprūpei, projektus Latvijas-Krievijas kultūras sakaru jomā, kā arī stipendijas un grantus zinātnē.

Fonds "Paaudze" atbalsta jaunas idejas un sadarbības piedāvājumus. Projektu pieteikumi tiek pieņemti katru gadu līdz 30. septembrim. Novembra pirmajā nedēļā fonda padome pulcējas, lai izvēlētos projektus, kas tiks finansēti nākamajā gadā.

1955. GADA 16. MARTĀ OĻEGA JANOVIČA AVENA ĢIMENĒ PIEDZIMA NĀKAMAIS UZŅĒMĒJS, VALSTSVĪRS UN MECENĀTS PĒTERIS OĻEGOVIČS AVENS. VIŅA VECTĒVS – LATVIEŠU STRĒLNIEKS, VIRSNIEKS JĀNIS AVENS – NĀCIS NO JAUNPIEBALGAS, DEVIES ARMIJĀ 1915. GADĀ, BET 1937. GADĀ REPRESĒTS.

1980 Pēteris Avens ieguvis ekonomikas zinātņu kandidāta grādu Maskavas Valsts universitātē. Strādājis par pētnieku Krievijas Zinātņu akadēmijas Sistēmiskās analīzes institūtā un Starptautiskajā pielietojamās sistēmiskās analīzes institūtā (Austrija). Akadēmisko darbu turpina arī patlaban.
1990 Pēteris Avens ar tēvu pirmoreiz apciemoja savu senču zemi – Zeikaru mājas Jaunpiebalgā, ko viņa vecvectēvs būvēja 19. gadsimta vidū. Šis notikums bija gan spēcīgs emocionāls iespaids, gan grūdiens padziļinātai ģimenes vēstures un Latvijas kultūras izpētei.
90. gadu sākumā Pēteris Avens aktīvi iesaistījās valsts pārvaldē un ekonomisko reformu veikšanā: bija PSRS Ārlietu ministrijas padomnieks, vadīja Krievijas Federācijas Ārējo ekonomisko sakaru ministriju un pārstāvēja Krievijas Federācijas prezidentu sakaros ar Lielā septītnieka valstīm.
Kopš 1994. 18 gadu garumā Pēteris Avens bijis “Alfa-bankas” prezidenta amatā, bet šobrīd ir “Alfa-bankas” direktoru padomes priekšsēdētājs. Viņa vadībā banka sāka regulāri ieguldīt līdzekļus dažādās labdarības iniciatīvās. To vidū ir smagi slimu bērnu glābšanas programma “Dzīvības līnija”, atbalsts dabas aizsardzības pasākumiem, rūpes par mākslas attīstību un kultūras vērtību saglabāšanu, dažādas stipendijas un granti. Pēteris Avens kļuvis arī par vienu no krievvalodīgo ebreju nacionālās pašidentitātes nostiprināšanas fonda “Genesis” dibinātājiem.

"Mana tēva priekšteči ir no Latvijas. Es izjūtu emocionālu tuvību ar šo valsti, tāpēc nolēmu šeit izveidot savu Labdarības fondu. Ļoti ceru, ka uz manu aicinājumu atsauksies arī vietējie un turīgie cilvēki...”

Pēteris Avens ir Maskavas Lielā teātra atbalsta biedrības dalībnieks un starptautiska līmeņa mākslas kolekcionārs. Viņam pieder pasaules plašākā “Sudraba laikmeta” mākslinieku darbu kolekcija. Pēteris Avens kolekcionē arī padomju aģitācijas un Rīgas mākslas porcelānu, kā arī Latvijas mākslinieku darbus. Viņa kolekcijas priekšmeti regulāri tiek nodoti publiskai apskatei Latvijas, Krievijas un citu valstu muzejos un privātās galerijās. Pēteris Avens ir A. S. Puškina tēlotājmākslas muzeja atbalsta biedrības līdzpriekšsēdētājs un “Kandinska prēmijas” atbalsta biedrības dalībnieks.

 

Pēteris Avens –
Krievijas Goda ordeņa kavalieris,
Latvijas Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris,
Latvijas Universitātes goda doktors.

 

2004 Žurnāls “Institutional Investor” nosauca viņu par labāko vadītāju Krievijas finanšu pakalpojumu sektorā.
Kopš 2007. Pēteris Avens vada Latvijas-Krievijas biznesa padomi, kuras mērķis ir veicināt ekonomiskās, zinātniski-tehniskās un humanitārās sadarbības attīstību starp Latviju un Krieviju.
Kopš 2011. Pēteris Avens ir Krievijas starptautisko lietu padomes prezidija loceklis. Viņš nodarbojas arī ar pedagoģisko darbu – ir Nacionālās pētnieciskās universitātes “Augstākā ekonomikas skola” profesors un darbojas Krievijas ekonomikas skolas un Lielbritānijas Ekonomiskās politikas centra atbalsta biedrības sastāvā.