Pagājušajā nedēļā norisinājās krievu rakstniekam, literatūrzinātniekam, izcilam Puškina dzīves un daiļrades pētniekam Jurijam Tiņanovam veltītā 18.starptautiskā litertūrzinātniskā konference “Tiņanova lasījumi”.
Plašā programma paredzēja pazīstamu Latvijas un ārvalstu profesoru, literatūrzinātnieku, dzejnieku un publicistu dalību un uzstāšanos. Konferences pamata norises vieta, kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem ir Rēzekne, tā kā tā ir rakstnieka dzimtā pilsēta.
«Mēs organizējam lasījumus katru otro gadu, ir izdoti 13 vai 14 lasījumu krājumi. Šeit notiek krievu literatūras vēstures izziņas svētki. Šogad ir ļoti interesanti lasījumi par poēziju, par 18.gadsimta literatūru. Pētījums par literatūras darbu uztveres izmaiņām dažādos laikos arī ir Tiņanova sasniegums. Šodien ir tā, bet pēc pusgadsimta uztvere ir citāda,» stāsta viena no galvenajām pasākuma iniciatorēm, krievu literatūrpētniece un rakstniece, profesore Marieta Čudakova.
Šogad lasījumos uzstājās literatūrzinātnieki un vēsturnieki no Somijas, Igaunijas, Ukrainas, Krievijas, Amerikas savienotajām valstīm, Francijas, Izraēlas, Itālijas.
J. Tiņanovs (1894, Rēzekne – 1943, Maskava), dzimis Rēzeknē, 9 gadu vecumā sāk mācīties Pleskavas ģimnāzijā, vasaras pavada dzimtajā Latgalē. Topošais rakstnieks skolas brīvlaikos ir ciešā saskarē ar Rēzeknes un apkārtnes gleznaino dabu, savā autobiogrāfijā viņš piemin Rēzeknes pauguraino reljefu, Livonijas pilsdrupas, ebreju rajona šaurās ieliņas, vecticībnieku apmetni. Rēzeknē vēl šodien saglabājusies māja, kurā Tiņanovu ģimene dzīvojusi no 1906. – 1915. gadam. 2014.gadā pie šī nama tika atklāts rakstnieka piemineklis.
