Cēsu Izstāžu namā, līdz 31. decembrim, būs apskatāma unikāla izstāde “Aleksandrs Drēviņšun Nadežda Udaļcova. Laika virpulī”. Izstādes ekspozīcija ir izveidota no agrāk neredzētiem mākslinieku darbiem –kas ļauj sajust trauksmaino unvienlīdz arīdaudzpusīgi izdzīvoto mākslinieku dzīvi.
2014.gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstama kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – A.Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N.Udaļcovas gleznas un zīmējumi – ar domu sarīkot plašāku izstādi Rīgā un mākslinieka dzimtajā pilsētā – Cēsīs. Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” iniciatīvu atblastīja Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Kopā ar P.Avena kolekcijas 27 darbiem izstādē eksponēti arī 8 mākslinieku gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem, kā arī daži darbi no citām privātkolekcijām. Veiksmīgā sadarbība ļāva izveidot ekspozīciju, kura sniedz izstādes skatītājiem unikālu iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus. Izstādē ir iespējams vērot, kā ir mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem darbiem līdz ekpresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.
Aleksandrs Drēviņš 1889. gadā dzimis Cēsīs. Deviņpadsmit gadu vecumā viņā modas interese par glezniecību, kas kardināli maina jaunekļa dzīvi. Jaunais mākslinieks kādu laiku apmeklējis Rīgas pilsētas mākslas skolu, bet bija spiests mācības pārtraukt, jo 1915. gada augustā viņa ģimene līdz ar citiem bēgļiem evakuē uz Maskavu. Drēviņš patstāvīgi papildinājies glezniecībā, apmeklējis Tretjakova galeriju, iepazinies ar aktuālo mākslu Š’ukina un Morozova kolekcijās. 1920. gadā A.Drēviņš apprecējās ar vienu no “krievijas avangarda amazonēm” māklinieci N.Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938. gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva arī latvieti A.Drēviņu.
Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē. A.Drēviņš un N.Udaļcova bezgalīgi ticēja “gaišajai nākotnei”, un tas palīdzēja viņiem pārvarēt badu, postu, nāvi. Šajos gadu desmitos divi talantīgi cilvēki, kuru savstarpējais balsts bija tikai un vienīgi ticība glezniecībai, izveidoja savu ģimenisko un radošo savienību, kura traģiski tika sagrauta 1938. gadā.
“Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova – divas personības mākslā, kuras satikās 20.gadsimta otrās desmitgades māksliniecisko eksperimentu virpuļos Krievijā, kad vēstures nenovēršamā un neapturamā kustība tik ļoti spēja ietekmēt cilvēku likteņus. Šī izstāde ir tapusi kā lielisks apliecinājums sadarbībai starp valsts institūcijām un privātajiem partneriem, kuras rezultātā ieguvēji ir visi – iepazīsim agrāk neredzētus mākslas darbus un skatītājam dosim to vienreizējo gandarījuma sajūtu, ko var sniegt tikai sastapšanās ar patiesi lielām un izcilām mākslas vērtībām”, Latvijas Nacionālāmākslas muzeja direktore Māra Lāce.
„Mēs vēlamies mākslas mīļotājiem piedāvāt tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slavenu 20. gadsimta pirmās puses gleznotāju daiļradi. Šo mākslinieku dzīvesstāsts ir skarbs, bet neraugoties uz to, viņi savos darbos ir spējuši atstāt skatītājiem dziļu mīlestību un ticību labākai nākotnei ,” komentēIgors Bass, labadarības fonda „Paaudze”vadītājs.
