Klātesot Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un citām prominencēm, mecenāts Pēteris Avens Mākslas muzejā “Rīgas Birža” atklājis izstādi „Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī”. Izstādē aplūkojamas gandrīz 60 gleznas, lielākā daļa ir no P. Avena privātās kolekcijas. A. Drēviņš tā arī nerealizēja sapni par atgriešanos dzimtenē, taču, pateicoties P. Avenam, mākslinieka darbi beidzot tik plašā apmērā aplūkojami Rīgā, kas ir simboliska A. Drēviņa atgriešanās mājās.
Pazīstamais kolekcionārs P. Avens apzinās savu latvisko izcelsmi, un, kaut arī savu karjeru un dzīvi veidojis Krievijā, mecenāts jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju. P. Avena mērķis ir veicināt kultūras apmaiņu starp Latviju un Krieviju, un šim nolūkam pirms septiņiem gadiem nodibināts labdarības fonds “Paaudze”, kas sekmīgi darbojas kultūras apmaiņas, bērnu veselības aizsardzības un izglītības jomā.
Gleznu izstāde “Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laika virpulī” ir viens no šogad realizētajiem fonda projektiem ar mērķi apzināt Latvijas un Krievijas kopīgo mākslas vēsturi. Izstādes atklāšanā piedalījās virkne prominenču, to vidū arī jaunais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Izstāde, kuras vērtība mērāma vairāku miljonu eiro apmērā, ir tapusi kā lielisks apliecinājums sadarbībai gan starp valsts institūcijām, gan privātajiem partneriem.
“Vienmēr ir pastāvējuši apstākļi, kuru ietekmē starp cilvēkiem, valstīm un tautām tikušas novilktas neredzamas robežas. Uzskatu, ka māksla ir viens no fenomeniem, kas spēj kāpt pāri konfliktiem, sāpīgām atmiņām un emocijām, māksla ir fenomens, kas vieno. Esmu priecīgs vērot, ka laika gaitā tautas apziņas līmenī esam nobrieduši, lai atvērtu arī sāpīgās vēstures lapaspuses. Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas likteņstāsts un mākslas mantojums ir viena no tām. Mēs varam apbrīnot un mācīties no šo mākslinieku gribasspēka un uzticības mākslas vērtībām – viņu vēstījums arī šodien ir tikpat aktuāls kā pirms piecdesmit gadiem, ” saka fonda dibinātājs P. Avens.
Mākslas vēsturnieki atzinuši, ka A. Drēviņš ir gleznotājs, kura talants un radošais mantojums pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei. Autora darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, tie ir iekļauti Maskavas Valsts Tretjakova galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā.
Aleksandru Drēviņu, vienu no latviešu mākslinieku-modernistu paaudzes 1915. gadā bēgļu gaitas aizveda uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Drēviņš apprecējās ar vienu no „krievu avangarda amazonēm” mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Pagājušā gadsimta 30. gados, nostiprinoties socreālisma doktrīnai, Drēviņš tika pieskaitīts pie formālistiem. Abu mākslinieku radošais celš bijis dramatisks: viņi nepieņēma sociālistiskā reālisma spēles noteikumus, saglabājot uzticību glezniecības būtībai un tās likumiem. Un tieši šis fakts kļuva par to „noziedzīgo” kļūdu, kura A. Drēviņam maksāja nāvi cietumā 1938. gada represijās, savukārt N. Udaļcovu valstiskā iekārta apvainoja par cīņu pret formālismu glezniecībā un zemošanos Rietumu priekšā. A. Drēviņš tā arī nerealizēja sapni par atgriešanos dzimtenē. Pateicoties P. Avenam mākslinieka darbi beidzot tik plašā apmērā aplūkojami Rīgā, kas ir simboliska A. Drēviņa atgriešanās mājās.
Izstādē Mākslas muzejā „Rīgas Birža” aplūkojami 18 A. Drēviņa un N. Udaļcovas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, 9 gleznas no Valsts Tretjakova galerijas krājuma, 27 gleznas un zīmējumi no P. Avena privātās kolekcijas. Skatītāji varēs izsekot, kā ir mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem darbiem modernisma garā līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi daudz gleznojuši Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.
