Svinot literārās konferences “Tiņjanova lasījumi” noslēgumu, latviešu valodā izdota unikāla grāmata “Teika par Igora karagaitu”, ko tulkojuši dzejnieki Knuts Skujenieks un Uldis Bērziņš. Šī grāmata ir elēģija par zaudētu vienotību, tāpēc aktuāla visām tautām, uzskata eposa atdzejotāji.
“Teika par Igora karagaitu” jau izsenis bijusi latviešu literātu interešu lokā. Eposa tulkojums tapis vairākus gadus, un atdzejotājiem nācies meklēt daudzus sarežģītus valodas risinājumus, lai darbs būtu lasāms latviešu valodā. Tulkotāji atklāj, ka, lai saglabātu teksta pirmatnību, daudzi vārdi bijuši jāizdomā no jauna.
“Paldies Dievam, mēs esam nodzīvojuši līdz brīdim, kad grāmata tiek izdota, jo manuskripts bez grāmatas ir kā līgava bez vīra. Bija ļoti grūti tulkot šādu darbu uz “neslāvu” valodu, tāpēc meklējām risinājumus latviešu folklorā un citās mutvārdu un rakstiskās formās. Teika ir ļoti skaista un unikāla, tāpēc nemēģinājām padarīt tekstu modernu, bet centāmies saglabāt tā pirmatnību,” saka Knuts Skujenieks.
Grāmatu izdevis apgāds “Zinātne” un tas noticis ar Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” atbalstu. Grāmata ir 128. lpp. bieza, tās ievadā lasāms Perudžas universitātes profesores Dr. philol. Marijas Pļuhanovas eseja “Igora teika – atskats XX un XXI gadsimtā”, vēsturiskā uzziņa un sadarbībā ar Uldi Bērziņu veidotie komentāri. Pielikumā lasāmi arī iepriekšējie tulkojumi (Krieviņ-Kuivu Andrejs, 1888, un Arvīds Grigulis, 1950). Izdevumā aplūkojams arī plašs krāsu ielikums ar vēsturiskiem attēliem – miniatūrām no Radzivila hronikas, kas sniedz priekšstatu par aprakstītajiem notikumiem un senslāvu rakstību.
“Teika par Igora karagaitu” atvēršanas svētki notika starptautiskās literārās konferences “Tiņjanova lasījumi” ietvaros, kas sākās 14. augustā Rēzeknē, bet noslēdzās 18. augustā Rīgā ar abu tulkotāju – Knuta Skujenieka un Ulda Bērziņa-piedalīšanos.
